Nerātnās Dziesmas, M.M. - Betonētāja Bohēma

Dropēj, dropēj, ielai vēl ir, ko darīt,
bet man pohuj, ir, ko darīt,
bet es necenšos, es vienkārši dropēju.
Jācer sienas, bet man pohuj,
pincīšos uz veidņiem cīmēju.
Kas man vaicās, nahuj,
bet es atbildēšu man pohuj.
Man nekādu priekšnieku nav,
man nekādu priekšnieku nav.
Pats ieleju, pats izzeru,
pohuj viss, priekšnieks laiet irst.
Pats ieleju, pats izzeru,
pohuj viss, priekšnieks laiet irst.
Aizejam pa baltu taku,
ar spēcīgu marutku smaku.
Tur, kur rudens lapas birst,
priekšnieks laiet irst.
Pohuj, pohuj, laiet irst.
Tur, kur sniega kalni birst,
tur, kur zirgi naktī runā.
Un var dabūt arī purnā.
Priekšniekam arī pohuj,
ir dirsas viss.
Pats ieleju, pats izzeru,
pohuj viss, priekšnieks laiet irst.
Pats ieleju, pats izzeru,
pohuj viss, priekšnieks laiet irst.